Tomēr pārskatā uzsvērts, ka Latvijas valdība patlaban strādā pie tā, lai vidējo profesionālo izglītību padarītu pievilcīgāku, kvalitatīvāku un atbilstošu darba tirgus prasībām. Līdz 2020.gadam plānots mainīt vidējās profesionālās un vidējās vispārējās izglītības skolēnu proporciju, lai katra daļa veidotu pusi no kopējā vidējās izglītības iestādēs esošo skolēnu skaita.

Viens no Latvija mērķiem ir stiprināt darba devēju un sociālo partneru iesaisti izglītības jomā, lai uzlabotu tās kvalitāti un aktualitāti, kā arī veidotu mācību procesu, kurš vairāk ir balstīts uz darbu, lai labāk pielāgotu izglītojamā prasmes darba tirgus vajadzībām.

Ziņojumā apkopotie dati liecina, ka bezdarba līmenis ir izteiktāks vidējās vispārējās izglītības ieguvušo vidū, nekā tas ir vērojams vidējo profesionālo izglītības iestāžu absolventiem. Piemērm, 2015.gadā bezdarba līmenis jauniešu vidū vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kuru augstākā iegūtā izglītība ir vidējā profesionālā, bija 8,6%, savukārt to vienaudžiem ar vidējo vispārējo izglītību šis rādītājs bija 10%.

Tāpat pārskatā apkopotie dati liecina, ka vidējo profesionālo izglītības iestāžu absolventu vidējais vecums Latvijā ir 22 gadi (OECD vidēji 23 gadi) un 90% no tiem absolvē pirms 25 gadu vecuma, kas, salīdzinājumā ar OECD vidējo rādītāju, ir par 10% augstāks. Šāda tendence skaidrota ar to, ka citās valstīs profesionālās izglītības programmas ir saistītas ar otrās iespējas programmām, kuras veidotas, lai iedrošinātu pieaugušos atgriezties izglītības sistēmā.

Saglabājot pašreizējās tendences vidējās profesionālās izglītības jomā, OECD paredz, ka 27% Latvijas jauniešu, pretēji OECD valstu vidējam rādītājam (46%), savas dzīves laikā iegūs profesionālo vidējo izglītību.

OECD ikgadējais ziņojums "Education at a Glance" ("Pārskats par izglītību") ir autoritatīvs informācijas avots par situāciju izglītības jomā visā pasaulē. Ziņojumā ietverti dažādi izglītības rādītāji 35 OECD dalībvalstīs un 11 organizācijas partnervalstīs.