Latgales SEZ izveidošanas mērķis ir veicināt Latgales reģiona attīstību, piesaistot ieguldījumus ražošanas un infrastruktūras attīstībai un jaunu darba vietu radīšanai. "Ņemot vērā Latgales reģiona nelabvēlīgo sociālekonomisko attīstību, paplašinātā speciālā ekonomiskā zona Latgalē ir atbilstošs risinājums reģiona ekonomiskās situācijas uzlabošanai," uzskata VARAM.

VARAM arī norāda, ka kopumā Latgales reģionā ir saglabājies izteikti zemāks sociālekonomiskās attīstības līmenis, salīdzinot ar Latvijas vidējiem rādītājiem – iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Rīgā ir gandrīz trīs reizes lielāks, bet vidēji Latvijā - gandrīz divas reizes lielāks nekā Latgales reģionā. Līdzīga situācija ir novērojama arī attiecībā uz bezdarba līmeņa rādītājiem. Ja ekonomiskās krīzes periodā Latgales reģionā bija zemāks bezdarba līmenis nekā vidēji Latvijā, un situācija nodarbinātības ziņā bija labāka nekā atsevišķos reģionos, tad, ekonomiskajai situācijai uzlabojoties, turpmākajos gados Latgales reģionā ekonomiskā attīstība ir bijusi lēnāka nekā pārējos reģionos, un bezdarba līmenis nav būtiski samazinājies. 2014 gadā tas bija 12,1 %, kamēr Latvijā vidēji ir 8,3%.

Komentējot valdības lēmumu Daugavpils pilsētas domes priekšsēdētājs Jānis Lāčplēsis uzsvēra, ka Latgales SEZ izveidošana dos iespēju uzņēmējiem izveidot jaunas darba vietas Daugavpilī un visā Latgales reģionā. Atbalstot uzņēmējus jau šodien pašvaldība ir ieguldījusi līdzekļus rūpniecisko zonu infrastruktūras sakārtošanā. Jaunajā plānošanas periodā Eiropas fondu finansējums tiks piešķirts ražošanas telpu remontiem un materiāli tehniskās bāzes modernizēšanai.

Ministru kabineta lēmums paredz piešķirt nodokļu atlaides tiem uzņēmējiem, kas veidos ražotnes un jaunas darba vietas Latgalē. Likumprojekts stāsies spēkā tikai pēc tam, kad to apstiprinās Saeima.