Kā pastāstīja Latgales plānošanas reģiona Attīstības padomes priekšsēdētāja Alīna Gendele, Latgales pašvaldību vadītāji atbalstījuši Vides aizsardzības reģionālās attīstības ministrijas izstrādāto rīcības plāna Latgales reģiona izaugsmei 2015.-2017.gadam projektu un tā iesniegšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā.

Šajā plānā ir sadaļa par nodokļu izmaiņām, kurā ir rakstīts izskatīt iespēju paplašināt speciālās ekonomiskās zonas teritoriju, attiecinot to uz Latgales pašvaldību īpašumā esošajām rūpnieciskās apbūves teritorijām. Pēc plāna apstiprināšanas Ministru kabinetā to paredzēts virzīt izskatīšanai Eiropas Komisijā.

"Lai arī pašvaldības īsteno dažādus infrastruktūras sakārtošanas projektus, ar to vien ir par maz, lai uzlabotu reģionā ekonomisko situāciju. Ir nepieciešams mehānisms, kā ieinteresēt uzņēmējus investēt ražotnēs Latgalē un par "burkāniņu", kas varētu ieinteresēt uzņēmējus attīstīt ražošanu tik tālu no Rīgas, varētu kļūt šī speciālā ekonomiskā zona, kas paredz uzņēmējiem tiešās un netiešās nodokļu atlaides," skaidroja Gendele.

Atbalstu šai iniciatīvai ir paudusi arī Finanšu ministrija un Ekonomikas ministrija. Kad minētais dokuments tiks apstiprināts valdībā, būs jāstrādā ar Eiropas Komisiju, skaidroja Gendele.

Balsošanā par šo jautājumu Latgales pašvaldību vadītāju nostāja gan nedaudz dalījās, jo Rēzeknes un Rēzeknes novada, kur jau darbojas speciālā ekonomiskā zona, pašvaldību vadītāji bija noraizējušies, vai ar šo pasākumu tai netiks nodarīts kaitējums. Minēto pašvaldību vadītāji ar izpratni uztvēra to, ka arī pārējās Latgales pašvaldības vēlas, lai tām būtu papildu iespējas piesaistīt investīcijas.

Ja starp Eiropas Komisijas uzstādījumiem saistībā ar speciālās ekonomiskās zonas izveidi Latgalē būs arī tādi, kas varētu kaitēt Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbībai, diskusiju plānots turpināt.