Ar šo māju sākas pēdējais kvartāls pirms dzelzceļa stacijas, kuru starpkaru periodā pārdēvēja par Daugavpils Pirmo pasažieru. Jā, tajos laikos bija arī Daugavpils Otrā pasažieru stacija.

Ēka Rīgas ielā 67 bija viena no arhitektoniski interesantākajām, mīlīgākajām ēkām visā ielā. Tā bija divstāvu, ar mansardu - tieši jumts, frontoni un bēniņlogi bija tās skaistums! Padomju gados tika izbūvēts trešais stāvs. Daudzām ēkām padomju gados, veicot kapitālos remontus, tika uzbūvēti virsū trešie stāvi. Tā, piemēram, notika arī ar ēku pretī, Rīgas ielā 68.

Firma LATOGER ir dibināta 1920. gada 24. maijā, 20. gs. 30. gados firmas īpašniece bija Dora Gurviča. Pēc kultūrvēsturnieka Josifa Ročko datiem, Dora piedzima 1897. gada 5. oktobrī Viļakā, bija precēta. 1935. gadā tikai Daugavpilī vien dzīvoja vairāki simti cilvēku ar uzvārdu Gurvičs!

T. s. Ulmaņlaikos ēkā Rīgas ielā 67 atradās medikamentu vairumtirdzniecības bāze, parfimērijas veikals un aptieka. Firmai LATOGER piederēja arī citas aptiekas, piemēram, Lāčplēša ielā 46 un Jaunbūvē, Ventspils ielā 75. Īpašniece Dora Gurviča dzīvoja netālu - Rīgas ielā 81, slavenajā Gurviča namā.

No pārsimts metru attālās dzelzceļa stacijas medikamentus veda uz šo bāzi. Pasažieru vilcienos tajos laikos bija pasta vagoni, kuri bija pilni ar bandrolēm un nelielām, bet vērtīgām kravām. Un tālāk jau no šejienes, Rīgas un Krāslavas ielas stūra, tie medikamenti tika izvadāti pa visu Latgali un pat tālāk.

1936. gadā pret LATOGER īpašnieci Doru Gurviču tika celta apsūdzība par neskaidrībām bāzē un veikalā. Rīgas ielā 67 tika izdarīta kratīšana, notika tiesa. Izrādījās, ka aizdomas raisīja preces, kuras nebija īsti medikamenti, bet paraugiepakojumi, kuri bija paredzēti logu un plauktu dekorēšanai.

Tiesa Doru Gurviču attaisnoja. Viņu aizstāvēja tolaik Daugavpilī populārais advokāts, vietējo latviešu-baltiešu sabiedriskais darbinieks Voldemārs Laveniekovs. Pēc izglītības viņš bija agronoms, tuvs Franča Trasuna draugs. Voldemārs aktīvi darbojās politikā, bija mednieks, zvejnieks, fotogrāfs, daudz publicējās.

Pirmskara gados LATOGER aptieka Rīgas ielā 67 bieži strādāja kā dežūraptieka, kur zāles varēja nopirkt i brīvdienās, i vēlu vakarā.

Doru Gurviču okupācijas vara deportēja, viņa gāja bojā Vjatlagā 1942. gada 12. martā.

Neviens īsti nezina, ko nozīmē LATOGER. Bija 30. gadu beigās pat pilsētnieku un tās viesu ierosinājumi pamainīt šo nosaukumu, kuru uzskatīja par nesaprotamu. Laikam tas ir vēl viens Daugavpils vēstures maziņš noslēpums, kurš gaida savu atklāšanu.