MADE IN LATGOLA aba Taiseits Latgolā 0

Svētdiena, 01 feb 2015, 10:17 Versija drukāšanai

MADE IN LATGOLA aba Taiseits Latgolā
Ar Latgolā radeitu muzyku, dzeju i lauku lobumim pyrms vairuok kai 6 godim Latgolys studentu centrs brauce apleik pa Latgolu, lai cylvākūs laustu Padūmu laikā īsaguojušuos stereotipu par latgaliskū i vītejīm jaunīšim pavuicātu dūmuot latgaliski. Ar muzikalu koncertturneju "Latgalīts – latgalīšam draugs” Latgolys Studentu centrs(LgSC) ari atkluoja zeimūlu MADE IN LATGOLA aba Taiseits Latgolā.


Stuosta tūreizejīs centra vadeituojs Jurs Viļums: „Tymūs koncertūs pīzadalējās latgalīšu muzykanti, puorsvorā ar latgalīšu muzyku ar nūruodi, ka tei muzyka ir sacerāta, radeita Latgolā. Un piec tam, paralēli roduos dūma, ka itū zeimūlu „Taiseits Latgolā” jeb MADE IN LATGOLA vajad turpynuot atteistēt un tyka izveiduots interneta veikals, kas kaidu laiku ari dīzgon aktivi dorbovās, bet nu sasatykom ar dažom roblemom un šūbreid juos raugom veiksmeigi atrysynuot un es ceru, ka jau ituos zīmys laikā vajazātu tuos problemys beidzūt .”

 

Zeimūls „Taiseits Latgolā” dzeivoj ari šudiņ. Ejūt pa klusū Reigys īlu Daugavpilī navar napamaneit veikalu „o!marta” pi kura ir izkuortne MADE IN LATGOLA. Ite plauktūs ir gon Latgolys Kuļturys centra izdevnīceibys gruomotys, gon muzikys diski, gon Igauņu saimis instrumenti, gon dažaidi vītejū meistaru dorbi. Veikala „o!marta” vadeituoji ir Ineta Logina ar bruoli, kuri ir dalieji puorjiemuši ideju nu LgSC. I.Logina: „Pi myusim var mekliet muolu, ar kū Latgale asociejās jau ilguoku laika spreidi, tī ir Unys Gurys dorbi, Vēsmys un Aivara Ušpeļu dorbi, Aigys Dātavys un Juoņa Voguļa dorbi.”

 

Rokstainim cymdim, lyna sedzeņom i muola pūdim sūpluok stuov ari uodys pučis, rūtyslītys i pat cikoreņu kopejs. Ikvīna līta izstaroj sovdabeigu syltumu i uzrunoj. Veikala saimineica i puordevieja Ineta stuosta, ka cylvāki meklej mozus nīceņus un našķus, lai īprīcynuotu sevi i sovu vādaru i izdūtu mozuoku summu.

 

I.Logina: „Cylvāki nuok uzplyudim. Tuos nūteikti vairuok ir olgys dīnys, ari pyrms svātkim. Suvenīrūs ir ari kartenis, kū ir izdevs studentu centrs (LgSC) un, kai es smejūs, vīna nu karteņom man stuov gūda vītā – „Nuocit uz veikalu, vysod byus par kū prunuot”(uzroksts iz karteņis) – Raibuo zeimiejums un teksts”.

 

Pādejū 10 godu laikā gon tierdznīceibys uzjāmumi, gon ari tūrisma jūmys organizacejis arvīn vairuok izmontoj latgalīšu volūdu ari nūsaukumūs. Kai pīmārus var minēt Riezeknis Bryuvers, Jezupa virtuve, Muora, ari muojražuotuoji masu pasuokumūs vīnojās zam zeimūla Vasals Latgolā. Gondreiž kotrā taidā godatiergā pīsadola ar riezeknīts Andris Mejers, kas plašuok pazeistams kai špeka veirs.

 

Andris stuosta, ka suokūtnieji nav bejuse pat dūma tū vysu ražuot lelūs apjūmūs, tiergā pīduovuots vīn ikdīniškīs suoeits špeks ar casnāgim voi cyti lobumi nu saimis golda. Bīdreiba „Latgolys golds” dybynuota vīn pyrms 2 godim, tūmār jau pazeistama aiz Latvejis rūbežom. Andrapruot, tīši latgalīšu volūda i vīnkuoršais pīduovuojums ir bejs par pamotu cylvāku atsauceibai.

 

A.Mejers: „Vysi podīt i radz, ka ite latgaļu volūda, ka jei taida ir, ka jei na tikai beja, jei i tagad ir. I maņ daže prosa: I jius tai runojit? Mes pasuokumu laikā runojam gon ar pirciejim, gon sovā storpā i cylvāki klausuos. (..) Es vysu laiku skaidroju, ka ite munys mamys volūda, muna mama tai rakstēja. Ite mes jū saglobovom.”

 

Latgolys regiona atteisteibys agentura (LRAA) jau trešū godu iz Pīterburgu vad vītejū tradiceju turpynuotuojus, lai 2 dīnu festivalā pošā Krīvejis kuļturys golvyspiļsātys sirdī dzeivojūšī latgalīši i vīnkuorši garomguojieji izgaršuotu, saklauseitu i pajimtu leidza Latgolys vuordu i smaržu. LRAA tūrisma koordinators Edgars Kluss atzeist, ka latgaliskais tūrismā ir izmontuots vīnmār i tys arī cylvākus ļūti pīsaista.

 

E.Kluss: „Tys ir ļuti lobs veids kai uzrunuot Sanktpēterburgas īdzeivuotuojus, j;u tei nav nikaida izstuode, tys nav koč kaids slāgtīs pasuokums. Tys ir pasuokums, iz kuru var atīt kotrs, īsapazeitīs gon ar Latgalis amatnīkim, gon ar dzīduotuojim, doncuotuojim un, prūtams, ari nūgaršuot Latgalis iedīņus, kū ikdīnā jī navar izdarēt. Pījimsim, zierņus ar špeku jī nikod myužā nav redziejuši.”

 

Latgalīšu kuļturys festivals Pīterburgā jau klivs par tradiceju, sadarbeibys pīduovuojumu leidzeiga pasuokuma organizēšonā izteikuši ari Moskovys piļsātys puorstuovi un īspiejams, ka tyvuokajā laikā ar atbiļdis festivalu pīterburgīši gastēs Latgolā.

 

Veiksmeigs mārketinga pajiemīns izmontuots ari Preiļūs, kur tierdznīceibys centrs „Ūga” puortaps par sevišku latgaliskuma punktu. Ūgā iz vītys varēs baudeit pošmuoju iedīņus, ite taps muokslys izstuožu zāle i pat bārnuduorzs. Ūgys vadeituojs Aigars Zīmelis stuosta, ka puoreja iz latgalīšu volūdu ir bejuse pošsapprūtama, jū latgalīšu volūda skan puorlīcynūšuok i spieceiguok.

 

A.Zīmelis: „Jebkuru lītu, kuru mespasuokam, mes na tik daudz dūmojam par formu un čaulu, kai pījimts pi mums iz dūtū breidi valstī, bet mes dūmojam par saturu. Un es dūmoju, ka tys byus taids dīzgon lobs i lels īguvums prīkš Preiļim, kod mes runuosim na tikai plykūs ciparūs cik pi mums par paguojušū godu ir bejs tūristu vīnā vai ūtrā objektā, bet mes runuosim par lītom, kai i cik naudys atstuoja cylvākspaguojušajā godā, cik jis atstuoj šūgod un cik mes plānojam nuokušajā. Un taipat projekta līmenī iz dūtū breidi mums ir ari latgalīšu vīsneica, kura ļūti īspiejams, ka tai ari sauksīs - „Latgaļu kruosainuos posokys””.

 

Daugavpiļs Universitātis Mārketinga direktors Juons Kudiņš: „Juoatzeist, ka tys ļūti svareigai ira, ka mes saglobojam sovu identitāti, ka mes attīstom uzjiemiejdarbeibys vidī šū latgaliskumu.( ..)Pādejā laikā atsatīstuos šī tendence, ka pasalelinojās uzjāmumu skaits, kuri tūmār uzskota, ka šei niša saleidzinuojumā ir breiva i varbūt tei ir unikāla īspieja atteisteit šū uzjiemiejdarbeibu itymā nacionālajā virzīnī”.

Autors:Dace Dambe

Komentāri (0)

Citas ziņas

 

22. oktobrī, 15:50 Daugavpils 100+ sekundēs (21.10.2020., VIDEO)
21. oktobrī, 10:50 Daugavpils 100+ sekundēs (20.10.2020., VIDEO)
20. oktobrī, 11:40 Daugavpils 100+ sekundēs (19.10.2020., VIDEO)
19. oktobrī, 16:30 Stop viltus ziņām! (Raidījums nr. 9)
19. oktobrī, 15:35 Mēs zinām (Raidījums №23)
16. oktobrī, 12:00 Daugavpils 100+ sekundēs (15.10.2020., VIDEO)
15. oktobrī, 11:08 Daugavpils 100+ sekundēs (14.10.2020., VIDEO)
14. oktobrī, 15:35 Daugavpils 100+ sekundēs (13.10.2020., VIDEO)
13. oktobrī, 10:30 Daugavpils 100+ sekundēs (12.10.2020., VIDEO)
12. oktobrī, 14:40 Skolotāji uz ministrijas palīdzību var necerēt – palīdzību sniegs pašvaldība (VIDEO)
12. oktobrī, 12:40 Mēs zinām (Izlaidums №22)
8. oktobrī, 12:10 Daugavpils 100+ sekundēs (07.10.2020., VIDEO)
7. oktobrī, 10:10 Daugavpils 100+ sekundēs (06.10.2020., VIDEO)
6. oktobrī, 14:30 Daugavpils 100+ sekundēs (05.10.2020., VIDEO)
4. oktobrī, 15:00 Mēs zinām (Izlaidums №21)

 

-LRT+



-LRT+


-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

-LRT+

Shanson
Laibas

Projekti

Projekti

Projekti

Projekti