"Jūs esat tie, kuri, nonākot smagos apstākļos karagūstekņu nometnē 1945.gadā, nevilcinoties sapratāt, ka latviešu karavīriem jāturas kopā. Jūs centāties atbalstīt cits citu un veidojāt palīdzības tīklu karavīru ģimenēm," pauda Mūrniece.

Saeimas priekšsēdētāja uzsvēra, ka "Daugavas Vanagi" visus šos gadus ir turējušies kopā - iesākumā savstarpēju palīdzību sniedzot latviešu leģionāriem, bet vēlāk savā organizācijā iesaistot arī pārējo latviešu sabiedrību. "Jūs ilgus gadus bijāt īsti trimdas vanagi, kas kopā ar citām trimdas latviešu organizācijām uzturējāt Latvijas valsts ideju, stalti un nelokāmi turējāt patriotisma karogu," sacīja Mūrniece.

Uzsverot trimdas latviešu organizācijas nozīmi latviešu karavīru piemiņas stiprināšanā, Mūrniece "Daugavas Vanagiem" pateicās par sniegto atbalstu un palīdzību, lai varētu ierīkot nozīmīgāko kauju piemiņas vietas un Latvijā atgriezt daudzu karavīru pīšļus, kas tagad atdusas Lestenes brāļu kapos.

Mūrniece pauda gandarījumu, ka šogad septembrī Beļģijas pilsētā Zedelgemā, kur pirms 73 gadiem dibināta "Daugavas Vanagu" organizācija, atklāts latviešu leģionāriem veltīts piemineklis, kas ir pirmais piemineklis latviešu karavīru piemiņai ārpus Latvijas.

Uzrunājot klātesošos trimdas latviešu organizācijas Vanagus, Vanadzes un Vanadzēnus, Mūrniece apliecināja nemainīgo Latvijas stratēģisko mērķi - būt eiroatlantiskai valstij. Tāpat Saeimas priekšsēdētāja atzīmēja, ka šogad Nacionālajos bruņotajos spēkos profesionālo militāro dienestu pilda 640 karavīri, un tas ir līdz šim lielākais karavīru skaits kopš 2007.gada, kad bruņotie spēki pārgāja uz profesionālo militāro dienestu.