“Iedzīvotāju paradumi ikdienas darījumos ar naudu ir krasi mainījušies. Laikā, kad vairāk nekā 95% no maksājumiem tiek veikti internetbankā, protams, mainījusies ir banku filiāļu loma. No vietām, kur tiek veikti vienkārši skaidras naudas darījumi, tās kļūst par iedzīvotāju konsultāciju centriem sarežģītāku finanšu pakalpojumu sniegšanai. Tos iedzīvotājiem nepieciešams apmeklēt salīdzinoši retāk un tāpēc arī banku filiāļu daudzums samazinās. Taču svarīgi zināt, ka banku e-pakalpojumi ir strauji attīstījušies, tāpēc jebkādas pamatdarbības ar maksājumiem, kartēm un skaidru naudu pieejamas iedzīvotājiem ar interneta un tālruņa starpniecību,” uzsver LKA prezidents Mārtiņš Bičevskis.

Latvijā ir plašas iespējas norēķināties ar karti – teju 25 000 tirdzniecības vietās uzstādītas karšu pieņemšanas iekārtas. Skaidra nauda pieejama vairāk nekā 1 000 bankomātos un vairāk nekā 900 tirdzniecības vietās. Savukārt rēķinu apmaksa iespējama internetbankā un telefonbankā, kā arī daudzviet klātienē, piemēram, tirdzniecības vietās, Latvijas Pastā, pie pakalpojumu sniedzējiem u.c.

Latvijā ES 4. zemākais iedzīvotāju blīvums, e-pakalpojumi kļūs par ikdienu

Bankas nav vienīgā nozare, kurā pamatpakalpojumu izmantošana no klātienes tiek pārcelta uz e-pakalpojumiem. Turklāt banku filiāļu aizvēršana notiek arī citās Eiropas Savienības valstīs. Latvijā pašvaldību skaits ir sarucis četras reizes no 522 līdz 119 pašvaldībām, slimnīcu skaits vairāk nekā uz pusi no 150 uz 65, bet skolu skaits par ceturtdaļu no 1 110 uz 832. Savukārt banku filiāļu skaits Eiropas Savienības valstīs ievērojami samazinājies tieši pēdējos divos gados – 2012. gadā tika slēgtas 5500 filiāles, bet 2013.gadā 8713 filiāles.

Latvijas Universitātes demogrāfijas profesors Juris Krūmiņš skaidro: „Latvija ir starp trīspadsmit Eiropas Savienības valstīm, kurās vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās. Iedzīvotāju skaits 2014.gadā ir samazinājies visos Latvijas reģionos, arī gandrīz visās Eiropas valstīs ir reģioni, kuros iedzīvotāju skaits samazinās. Tāpēc gandrīz visur ir jārisina jautājumi par pasta, telefona, televīzijas, finanšu, izglītības, veselības aprūpes un citu pakalpojumu pieejamību. Latvijas apstākļos šie jautājumi ir īpaši aktuāli, jo iedzīvotāju blīvums ir ceturtais zemākais Eiropas Savienībā – 31 iedzīvotājs vidēji uz 1 km2. Viens no risinājumiem dažādu pakalpojumu pieejamības palielināšanai mazāk apdzīvotos novados ir komunikācijas un sakaru plašāka un operatīvāka izmantošana, dažādu pakalpojumu tīkla optimizēšana.”

„Bankas ik dienu domā par iespējami lētāku pakalpojumu nodrošināšanu saviem klientiem. Atšķirībā no citām sfērām, piemēram, izglītības vai medicīnas, finanšu nozarē dārgos klātienes pakalpojumus var iedzīvotājam viegli un ērti aizstāt, pārejot uz attālinātajiem jeb e-pakalpojumiem. Salīdzinoši citās jomās iespējas ir daudz ierobežotākas, piemēram, izglītības iegūšana tālmācības ceļā ir ievērojami komplicētāka nekā rēķinu apmaksa internetbankā,” papildina M. Bičevskis.

Lai arī finanšu pakalpojumu izmantošana arvien vairāk notiek ar interneta starpniecību, interesanti, ka Latvijā vēl joprojām ir mazākais iedzīvotāju skaits Baltijas valstīs uz vienu bankas filiāli (norēķinu grupu) – 6 158, savukārt Lietuvā 8 412 iedzīvotāji, bet Igaunijā teju divreiz vairāk iedzīvotāju nekā Latvijā – 11 927 .