Viņš norādīja, ka Lietuvā ir ļoti līdzīga aprūpes sistēma kā Latvijā - ar vienādiem plusiem un mīnusiem. "Mīnusi ir tajā, ka abās valstīs ir vājš finansējums valsts medicīnai, bet līdz ar to daudz attīstītāka ir privātā medicīna. Igaunijā savukārt ir daudz labāk finansēta un daudz pieejamāka valsts veselības aprūpes sistēma. Taču līdz ar to vietējiem iedzīvotājiem nav motivācijas izmantot privātās medicīnas pakalpojumus, un, salīdzinot ar Latviju un Lietuvu, tā ir vāji attīstīta. Dažas jomas ir attīstītas, piemēram, neauglīgas ārstēšana vai miega traucējumu ārstēšana. Taču, piemēram, estētiskā medicīna, fleboloģija, kura mums ir "top" produkts medicīnas tūrismā, Igaunijā vienkārši ir bērnu autiņos," klāstīja Rēvalds.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka Igaunijā lielu pienesumu dod medicīnas tūristi no Somijas, kuri uz Igauniju brauc labot zobus un veikt citas procedūras. "Tāpēc Tallinā daudzas medicīnas iestādes pat ir izvietotas ap ostu," piebilda "Baltic Care" valdes loceklis.

Viņš arī atzina, ka Igaunijā daudz veiksmīgāk nekā Latvijā strādā ar Eiropas pārrobežu direktīvu, kura dod iespējas citās Eiropas Savienības valstīs veikt plānveida operācijas un saņemt no valsts atmaksu tādā apmērā, kā par šo pakalpojumu maksātu uz vietas. "Mūsu cenas uz Eiropas fona ir tik smieklīgas, ka mums šī direktīva būtu ļoti izdevīga. Arī tādām valstīm kā Vācija būtu izdevīgi savus iedzīvotājus sūtīt ārstēties pie mums, jo tādējādi var ietaupīt naudu. Taču tas joprojām īsti nenotiek, un tam ir vairāki iemesli. No vienas puses, Latvija Rietumeiropas valstīs nekotējas kā zeme ar labu veselības aprūpi. No otras puses, arī Latvijas valsts nedara neko, lai šo iespēju izmantotu," skaidroja Rēvalds.