Sibīrijas dūmu ierašanos Latvijā apstiprina gan satelītu uzņēmumi, gan dati no Kopernika Atmosfēras novērošanas servisa, turklāt iedzīvotāji no dažādiem valsts reģioniem ziņojuši par gaisā jūtamu dūmu un deguma smaku.

Dūmaka, kas vērojama Latvijā, ir radusies gan no Sibīrijas ugunsgrēkiem, gan paaugstinātā gaisa mitruma ietekmē.

Līdz Latvijai nonākusi zema dūmu koncentrācija, un gaisa piesārņojums saglabājas salīdzinoši mazs. Sēra dioksīda, slāpekļa dioksīda un ozona koncentrācija caurmērā atbilst ļoti labai un labai gaisa kvalitātei, savukārt piesārņojums ar mikroskopiskajām cietajām daļiņām ir labā un vidējā līmenī, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra un Eiropas Vides aģentūras dati.

Organizācijas "Greenpeace" Krievijas nodaļa svētdien ziņoja, ka Sibīrijā uguns apņēmusi aptuveni 2,3 miljonus hektāru meža. Šīs vasaras ugunsgrēki Sibīrijā var izrādīties postošākie novērojumu vēsturē.

Valdošo vēju ietekmē lielākais piedūmojums saglabājas Sibīrijā, kur plašu teritoriju klāj biezi dūmi, kas aizsedz sauli.