"Swedbank" ekonomiste Agnese Buceniece aģentūrai LETA sacīja, ka nākamgad aktīvāka Eiropas Savienības (ES) fondu projektu realizēšana palīdzēs atgūties būvniecībai. Nozarē strauji augs nodarbināto skaits, kuru piesaistīšanai, visticamāk, būs jākāpina algas. Savukārt gaidāmais eksporta apmēru pieaugums varētu veicināt pieprasījumu pēc darba rokām apstrādes rūpniecībā.

Tajā pašā laikā, pēc Bucenieces minētā, piemēram, mazumtirdzniecībā uzņēmumi saskaras ar augstu kadru mainību, kas attiecīgi palielina izmaksas par apmācībām. Lai tās samazinātu, tiek ieviesti risinājumi, kas palīdz uzlabot ražīgumu un samazināt darbinieku skaitu. Tostarp pārtikas veikalos parādās pašapkalpošanās kases, kuras nākotnē redzēsim arvien biežāk.

Viņa arī atzīmēja, ka darba tirgū negatīva ziņa ir tranzīta kravu apmēra kritums. Krievijai virzot kravas uz savām ostām, plūsma caur Latviju turpinās krist, kas nozīmē, ka nodarbināto skaits sektorā saruks.

"Kopumā nodarbinātības kāpums būvniecībā un eksporta nozarēs nākamgad spēs kompensēt kritumu tranzītā un citās nozarēs," teica Buceniece, prognozējot, ka darba meklētāju īpatsvars nākamgad vidēji būs apmēram 8,7%.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka 2017.gadā, līdz ar izaugsmes aktivizēšanos, bezdarbs Latvijā mazināsies, taču ilgtermiņā bezdarbu mazinās arī negatīvās demogrāfiskās tendences, bet vidējais līmenis strauji nekritīs, jo to uzturēs joprojām krietni augstāks darba meklētāju īpatsvars reģionos un iedzīvotāju zemā mobilitāte.

"Nākotnē šie faktori būs nopietns šķērslis ekonomikas izaugsmei. Tādējādi savlaicīgi ir jādomā par mehānismiem, kas veicinās darba tirgu elastību, primāri veicinot ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšanu un atvieglojot formalitātes nepilna darba laika nodarbinātībai," teica Gašpuitis, prognozējot, ka 2017.gadā Latvijā darba meklētāju īpatsvars samazināsies līdz 8,6% pretstatā šogad gaidāmajiem 9,6%.

"DNB Bankas" makroekonomikas eksperts Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA norādīja - tā kā nākamgad ekonomika augs straujāk nekā šogad, būtu likumsakarīgi gaidīt arī straujāku bezdarba kritumu. "Vērtēju, ka šā gada beigās darba meklētāju īpatsvars būs apmēram 9,3%, kas ir par pusprocentu mazāk nekā gadu iepriekš, bet diemžēl uz cilvēku skaita samazināšanās, nevis darbavietu skaita pieauguma rēķina. Nākamgad bezdarbs kritīs jau straujāk, par apmēram procentpunktu un šoreiz to noteiks darbavietu skaita pieaugums," viņš sacīja.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA atzīmēja, ka nodarbinātības kāpumu nākamgad noteikti redzēsim būvniecībā, jo aktīvāk sāksies ES fondu apguve, kā arī nodarbinātība turpinās pieaugt informācijas tehnoloģiju (IT) un citās eksportējošo pakalpojumu nozarēs. Savukārt starp rūpniecības nozarēm nodarbinātība varētu augt pārtikas rūpniecībā, taču kopumā apstrādes rūpniecības izaugsmi nodrošina produktivitātes pieaugumus, tādēļ jūtams nodarbinātības kāpums šajā nozarē nav gaidāms.

Vienlaikus viņš norādīja, ka bezdarba līmenis nākamgad Latvijā varētu sarukt straujāk nekā pēdējos divos gados un līdz 2017.gada beigām tas varētu pietuvoties jau 8% pretstatā apmēram 9,5% pašlaik.

"Tas būs saistīts gan ar straujāku nodarbinātības kāpumu, gan ar demogrāfiskajiem faktoriem, jo no nākamā gada pensijas vecumu sasniegušo skaits sāk pārsniegt jauniešu skaitu, kas ienāk darba tirgū, un tas uzņēmējiem arvien vairāk liks domāt par efektivitāti un produktivitāti," pauda Āboliņš.

Aģentūra LETA jau vēstīja, ka Latvijā šogad trešajā ceturksnī bija 94 400 darba meklētāju, kas ir 9,5% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni Latvijā bezdarba līmenis nav mainījies, bet gada laikā - salīdzinājumā ar 2015.gada trešo ceturksni - tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem.