SLP un Daugavpils pilsētas domes Centralizēto iepirkumu nodaļa tādu ēdnīcu šobrīd arī meklē. Laikraksts “СейЧас” noskaidroja, kā tika sadalīti pienākumi starp SLP un jauno domes nodaļu: SLP izgatavo konkursa “tehnisko” specifikāciju, bet atbildīgā domes nodaļa nodrošina juridiski korektu iepirkuma norisi. Un, spriežot pēc visa, īpaši neiedziļinās tās pašas tehniskās specifikācijas saturā.Galvenie punkti ir sekojoši: nepieciešama ēdnīca pilsētas centrā vai Jaunbūvē, kas varētu nodrošināt siltu ēdienu katru dienu apmēram 250 cilvēkiem, par to gada laikā saņemot 91 tūkstošus eiro.

Laikraksta “СейЧас” žurnālisti aptaujāja uzņēmējus, kuri strādā ēdināšanas jomā un viņi paskaidro sekojošo: pilsētas centrā vienkārši nav tādas ēdnīcas, kas varētu noteiktā laika periodā (no plkst. 10.00 līdz 15.00) nodrošināt ēdināšanu 250 cilvēkiem, tāpēc ir skaidri saprotams, ka uzvarēs ēdnīca, kas atrodas Jaunbūvē. Tādas ēdnīcas Jaunbūvē ir divas un abas jau sen cieši sadarbojas ar SLP. UUzņēmums "Vasiļoks G", kas darbojas uz Daugavpils tehnikuma bāzes, un uzņēmums "Gurme , kas atrodas lokomotīvju vagonu depo teritorijā. Tieši šie uzņēmumi tradicionāli vairāku gadu garumā savā starpā dala analoģisku iepirkumu.

Tagad mēģināsim modelēt situāciju. Pieņemsim, trūcīga ģimene dzīvo Grīvā. Ir vasaras brīvlaiks un bērnam, lai paēstu pusdienas, ir nepieciešams nokļūt SLP norādītajā ēdnīcā. Saskaņā ar Domes saistošajiem noteikumiem skolnieki vasaras laikā nesaņem atlaides braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā, tātad, bērnam ir jāpaņem no vecākiem 4 reizes pa 43 centiem (1.72 eiro). Lai nokļūtu Jaunbūvē, viņam ir jābrauc ar autobusu un tramvaju, un brauciena izmaksas principā sedz bezmaksas pusdienu izmaksas! Vecāki ar šādu situāciju saskaras regulāri, jo braukšanas atlaides pieaugušām trūcīgām personām vispār nav paredzētas. Izņēmums ir trūcīgā daudzbērnu ģimene (3 un vairāk bērni), kurai iedala (uzmanību!) vienu bezmaksas braucamo biļeti visiem sabiedriskā transporta veidiem.

Vai var teikt, ka tāds pakalpojums, kā pārtikas pabalsts, ir pieejams? Ir skaidrs, ka, visdrīzāk, uz ēdnīcu atnāks tie, kuri dzīvo mikrorajonā, kur atrodas ēstuve, bet tie, kuri dzīvo tālu, nevar nokļūt, lai saņemtu pusdienas. Par tiem, kuri neatnāca var parakstīties sarakstos…

Pirms dažiem gadiem SLP klientu ēdināšana notika decentralizēti. Piemēram, Grīvas un Judovkas mikrorajona klientiem ēdināšanu nodrošināja kafejnīca “Roze”, Apavu kombināta un Ķīmiķu mikrorajona SLP klientiem bija atvērta ēdnīca Klusa ielā. Tādā veidā, katrai ēdnīcai bija daži desmiti klientu, bet pakalpojums bija pieejams, kas, gribētos ticēt, ir galvenais šī pakalpojuma sniegšanas mērķis.

Mēs palūdzām komentēt situāciju Daugavpils pilsētas domes Izpilddirektori Ingu Goldbergu, kuras pārraudzībā atrodas Centralizēto iepirkumu nodaļa. Izpilddirektore paskaidroja, ka, pamatojoties uz SLP sniegto informāciju, Grīvas ēdnīca pēdējo desmit gadu laikā nepiedalās šādos iepirkumos un pretendenti parasti bija, vai nu no Jaunbūves vai no Ķīmiķu mikrorajona. Tāpēc arī šogad nolēma nolikumā norādīt: meklējam ēdnīcu pilsētas centrā vai Jaunbūvē. Nezināmu iemeslu dēļ izslēdzot no saraksta Ķīmiķu mikrorajonu.

Vēl Inga Goldberga sacīja, ka iepirkumu organizēšanas laikā neviens no potenciālajiem pretendentiem neiesniedza sūdzības par konkurences ierobežošanu iepirkumā un nepieteicās kā potenciālais iepirkuma pretendents. Savukārt no SLP klientu puses sūdzības par pakalpojuma kvalitāti nav saņemtas. Kopumā visi ar visu ir apmierināti.

Tomēr, saskaņā ar laikraksta “СейЧас” rīcībā esošo informāciju, uzņēmēji, kuri palika ārpus iepirkuma, bija vērsušies pie jaunās domes nodaļas juristiem un pie SLP vadītājas Benitas Siliņas, bet tas nekur neesot reģistrēts. Nākamreiz šie uzņēmēji nekur vairs nevērsīsies, jo uzskatīs, ka tam nav jēgas. Pamatojums, ka iepirkumā parasti piedalās ēdnīcas no Jaunbūves un Ķīmiķu mikrorajona un tāpēc nolikumā norādīja, ka meklē ēdnīcu centrā vai Juanbūvē, ir neloģisks un neiztur nekādu kritiku. Kāpēc vispār teritoriāli ierobežot uzņēmējus, kuri varētu sadalīt lielo iepirkumu daļās, tādējādi nodrošinot pakalpojuma pieejamību klientiem? Vārdam “pieejamība”, ņemot vērā iepirkuma mērķauditoriju, ir jābūt galvenai nozīmei. Vai tiešām tikai laikraksta “СейЧас” žurnālistam šķiet, ka Sociālai lietu pārvaldei ir jāpārliecina uzņēmēji no dažādiem mikrorajoniem piedalīties iepirkumā, lai nodrošinātu ēdināšanu saviem klientiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīvesvietai, nevis jāiekļauj ierobežojumi iepirkuma tehniskajā specifikācijā un pēc tam attaisnoties: “Neviens taču nesūdzas?!”

Domes izpilddirektore Inga Goldberga atturējās kritizēt savus darbiniekus un apsolīja: “Īpaši uzraudzīsim pakalpojuma sniegšanas kvalitāti un, ja būs nepieciešams, mainīsim attieksmi. Šī situācija parādīja, ka, mainot iepirkuma veikšanas kārtību, ir iespējams saskatīt, gan kļūdas, gan arī iespējas tās labot.”