Pirms koncerta kultūras ministre Dace Melbārde uzsvēra: „Nozīmīgs ir tas fakts, ka festivāla ideja radās nevis ministriju kabinetos, bet gan pašu dalībnieku vidū. Es redzu, kā pieaug nacionālo minoritāšu līdzdalība kopīgā Latvijas valsts likteņa veidošanā. Latvijā ir vairāk nekā 300 nacionālo minoritāšu biedrības, un ikviens kultūras pasākums veicina sabiedrības vienotību”.

Ciemiņi tika gaidīti Daugavpils nacionālajos kultūras centros. Krievu namā mācīja gatavot pelmeņus un, protams, vēlāk deva tos arī nogaršot.

Poļu namā kopā ar izdaudzināto ansambli „Kukulečka” Žanna Stankeviča mācīja polonēzes un mazurkas deju pamatsoļus. Atnākušie ciemiņi cītīgi mēģināja tos atkārtot.

Savukārt Baltkrievu kultūras centrā cilvēki ar aizrautību meistaroja lelles. Senos laikos lelles pavadīja cilvēku no šūpuļa līdz pat pēdējām mūža dienām.

Festivāls noritēja ar vērienu. Notika gandrīz 60 dažādi pasākumi – Latvijas jauniešu forums, starptautiskais nevalstisko organizāciju seminārs, liels daudzums koncertu uz dažādām skatuvēm, desmitiem meistarklašu. Kursēja arī muzikālais tramvajs, kura pasažieri paguva gan apskatīt pilsētu, gan nodziedāt dziesmas.

Cietoksnī tika izveidota latgaliešu, krievu, baltkrievu, ukraiņu, poļu un vācu sēta. Skatītājiem bija grūti izvēlēties – vienuviet tika gatavoti tradicionālie latgaliešu ēdieni, citviet tika dziedāts un dejots.

Festivāls īpaši izceļas ar to, ka tajā ir pārstāvēta dažādu Latvijā dzīvojošo tautību kultūra. Daugavpili ar to ir grūti pārsteigt, savukārt valsts mērogā kaut kas tāds notika pirmo reizi. Gan dalībnieki, gan skatītāji guva vispozitīvākos iespaidus.

Starp citu, priekšstats par to, ka cilvēki nodarbojas ar daiļradi, stingri ievērojot nacionālos rāmjus, ir tālu no patiesības. Latvieši aizraujas ar poļu dejām, krievi – ar latviešu dziesmām, kas kuram tuvāks sirdij.

Premjerministrs Māris Kučinskis arī apmeklēja nacionālās kultūras biedrības. Zinātkāres centrā viņš tikās ar jauniešu organizāciju pārstāvjiem. Valdības vadītājs atzina, ka par vienu no svarīgākajiem jautājumiem viņš uzskata vienotas politiskās nācijas izveidi.

Sestdienas vakarā Rīgas ielā notika krāšņs gājiens līdz Vienības laukumam, kur festivāla dalībniekus sveica Latvijas premjerministrs Māris Kučinskis.

- Kultūra ir sabiedrības un valsts pamatakmens. Nemēdz būt lielu un mazu kultūru. Šodien mūsu īsās vasaras pašā pilnbriedā vēlos jūsu gājienu salīdzināt ar krāšņu pļavu, kas bango krāsās, kur elpo viss dzīvais un priecājas par sevi un citiem, - sacīja premjerministrs.

Festivāla nosaukums tulkojumā no latgaliešu valodas skan: „Pinu, pinu sietu”. Savu uzrunu pilsētas mērs Jānis Lāčplēsis sāka ar jautājumu: kas mums ir jāizsijā un jāizmet, bet kas - jāatstāj un jāsaglabā?

„Man šķiet, ka šodien mums ir jāsaprot, ka Latvijai ir paveicies ar to, ka, neskatoties uz sabiedrības daudzveidību, mūsu cilvēkus vieno daudzas lietas – tās ir gan garīgās vērtības, gan kultūras tradīcijas. Es domāju, ka festivāla dalībnieki par to pārliecinājās, paviesojoties mūsu kultūras centros – krievu, poļu, baltkrievu, ukraiņu, satiekoties citam ar citu un ar pilsētas iedzīvotājiem.”

Festivāls norisinājās ne tikai Daugavpilī, kā krāšņs karnevāls tas izskanēja visā Latgalē. Dalībnieki devās prom, lai sāktu gatavoties nākošajam kultūru festivālam. Latvijas valsts simtgades svinību ietvaros tas norisināsies 2018. gadā Jelgavā.