“Rīgā līdzīgu Vasiļjeva izstādi apmeklēja 50 tūkstoši apmeklētāji. Ceram, ka arī pie mums Daugavpilī, šī izstāde izraisīs lielu apmeklētāju interesi”, norādīja I.Goldberga.

Aleksandrs Vasiļjevs ir teātra mākslinieks, dizainers, modes kritiķis, izcils lektors, vairāku grāmatu un publikāciju autors, Krievijas Mākslas akadēmijas goda biedrs. Jau no astoņu gadu vecuma, pēc paša A.Vasiļjeva vēlēšanās viņš sācis televīzijā vadīt bērnu raidījumu un televīzijā mākslinieks strādā jau vairāk kā 45 gadus. Plašākai publikai Vasiļjevs ir pazīstams kā modes raidījuma “Modes spriedums” vadītājs, kurš savus skatītājus apbur ar savām bezgalīgajām modes vēstures zināšanām un to, kā viņš spēj pozitīvi uzlādēt sava raidījuma dalībnieces un skatītājas.

Harizmātiskais Aleksandrs Vasiļjevs Daugavpili apmeklēja pirmo reizi un bija sajūsmā par Marka Rotko mākslas centru. “Šis mākslas centrs ir pelnījis augstāko novērtējumu. Strādāt te ir milzīgs prieks”, norādīja mākslinieks, kura privātā kolekcija, kas sastāv no 90 kleitām un vairāk kā 100 aksesuāriem, izvietota centra trijās zālēs. Un tā ir tikai neliela daļa no 40 gadu laikā savāktās mākslinieka bagātības. Tiek lēsts, ka kopumā Vasiļjeva privātā kolekcija sastāv no 50 tūkstoši vienībām un pie viņa strādā 25 cilvēki, no kuriem puse ir restauratori. Daļu savas kolekcijas tērpu modes pazinējs iegādājās bankrotējošos muzejos, daudzas kleitas un aksesuārus kaismīgais modes vācējs ir saņēmis dāvanā. Liela A.Vasiļjeva tērpu noliktava atrodas Viļņā – tas atvieglo izstāžu organizēšanu Baltijas valstīs.

Daugavpilī modes vēsturnieks izstādīja un stāstīja par 60.-to gadu dāmu tērpiem - kleitām, kostīmiem, kurpēm, somiņām – un klausīties viņa stāstos bija īsta bauda! 

60.-to gadu modes ekskursijas sākumā akcents tika likts uz to, ka šī mode tapusi laikā, kad dzīvoja Marks Rotko. Daudzi slaveni mākslinieki sadarbojās ar modes dizaineriem, piemēram, ar Endiju Vorholu. 1965. gada modes mākslinieks Īvs Sen Lorāns izveidoja kleitas dizainu, iedvesmojoties no holandiešu  gleznotāja Pita Mondriana, kas ir pazīstams ar savām krāsainajām ģeometriskajām figūrām. Divas šādas “ģeometriskas” kleitas ir izstādītas šajā izstādē. “ Mode ir daudz devusi mākslai, arī māksla ir daudz devusi modei”, norādīja A.Vasiļjevs.

Kosmiskā mode

60.-to gadu mode – tā ir augstākā Parīzes, Milānas un Ņujorkas mode. Franču modes veidotāji pārstāvēja avangardu, kur notika cīņa starp “ maksi” un “minī”. “Mode ar praktiskumu nav saistīta. Mode – tā ir sevis atdalīšana no sabiedrības. Mode nekad nav bijusi lēta, jo modes namiem ir jāpelna. Bez mākslas nevar pārdot tieši tāpat, kā pārdošanai nav mākslas. Cik tad gadus Chanel un Dior būvēja savas pilis!” Šodien dizainera darināta krokodilādas somiņa maksā vairākus desmitus tūkstošus dolāru. Tādas somiņas tiek darinātas ar īpašiem numuriem (kā ekskluzīvas kleitas) ļoti minimālā skaitā un katrai tādai somiņai atrodas arī pircējs.

“Lēts paliek tikai tas, kas iziet no modes. Mode ir balstīta uz pašiznīcināšanos. Un viss, kas tika izlaists pagājušajā gadā, pēc gada būs izgājis no modes. Ne visi uzķeras uz šo modes ēsmu, taču tie, kas reiz jau ir uzķērušies, kļūst atkarīgi no zīmoliem. Daugavpilī izstādītās izstādes vērtība ir tajā, ka visas mantas ir darinājuši dizaineri, kas ar savām rokām ir pieskārušies šīm lietām. Vispār sākotnēji modeļi tikai darināti vienā eksemplārā, lai tos varētu izstādīt. Pēc tam tos tika izlemts pavairot – ne vairāk kā trīs eksemplāros - ar mērķi, lai tos pēc  tam būtu iespēja nosūtīt uz dažādām pasaules vietām un ekskluzīvo lietu valkātājas nesatiktos”. Taču vēsturē ir zināmi šādi starpgadījumi. Ir zināms gadījums, kad 1961.gadā kinofestivāla laikā vienādos tērpos satikās aktrises Elizabete Teilore un Džina Lolobridžida.

60.- to gadu sākumā pēc Jurija Gagarina, pēc tam pēc Valentīnas Tereškovas, kosmosa iekarošanas, visā pasaulē bija aktuāla kosmosa tēma. Katrs vēlējās, ja ne kļūt par kosmonautu, tad vismaz tuvināties tam. Tolaik dizaineri izstrādāja apģērbu starpplanētu sakariem – tika šūdināti pat speciāli zābaki, kas domāti pastaigām pa Mēnesi (šādi dizaineru radītie zābaki ir aplūkojami arī izstādē). 

Mīliet modi!

60.-to gadu sākumā apģērbus darināja no raupja auduma, sieviešu krūtis tika izceltas minimāli. Visbiežāk iešuves krūšu vietā nebija, tādējādi maskējot krūtis. Modē bija šauri gurni, kā rezultātā parādās meitenes-pusaudzes siluets. Viss, kas saistīts ar apģērbu visā tā pastāvēšanas laikā – ir nepārtraukts eksperiments. Dizaineri pat aizdomājās ģērbt cilvēku papīra apģērbā. Izstādē pat ir izstādīta Endijas Vorholas radītā un līdz mūsdienām izdzīvojusī papīra kleita. Šī kleita – tā ir īstā konservatīvā Campbell reklāma.

Modi ietekmēja arī politiskā situācija pasaulē – krīze Kubā, aukstais karš. Kubas krīze aktuālu padarīja Fidela Kastro tēlu –bārdains vīrietis ar biezi adītu džemperi. 

Īvs Sen Lorāns propagandē augsto vidukli. Īpašais šiks – komplekts, kas darināts no viena auduma. Bet padomju mode vismaz par desmit gadiem vienmēr ir atpalikusi no Rietumiem. Un kad padomju  delegācijas brauca uz ārzemēm, bija žēl uz viņiem skatīties. 

Par konservatīvāko modes namu tiek uzskatīts Christian Dior modes nams. Modes nama vadītājs uzskatīja, ka sievietes ceļgaliem un elkoņiem vienmēr ir jābūt piesegtiem. Tam piekrita arī Koko Šanele. 

“Mīliet modi, tikai uztveriet to pareizi. Šodien Daugavpilī ir iespēja iepazīties ar pasaules modi. Tā ir kā pote – vispirms sāpīga, bet pēc tam – patīkama. Es pastaigājos pa Daugavpils ielām un redzēju, kā ģērbjas cilvēki…”, aicinot apmeklēt savu izstādi, sacīja modes pasaules pazinējs Aleksandrs Vasiļjevs. 

Izstāde ir aplūkojama līdz 2015.gada 11.janvārim. Nepalaidiet garām!