Tomēr neskatoties uz šiem labi zināmajiem riskiem, ir pietiekoši daudz cilvēku, kuri turpina smēķēt. Tāpēc smēķēšana ir kļuvusi arī par nopietnu izaicinājumu mūsdienu zinātnei. Zinātnieki visā pasaulē ir iesaistīti dažādos pētījumos un jaunu risinājumu meklējumos, kas motivētu cilvēkus atmest smēķēšanu, mazinātu cigarešu nodarīto kaitējumu vai piedāvātu veselībai mazāk bīstamas alternatīvas.

Cīņa pret dūmiem

Aptuveni puse smēķētāju, kuri turpina smēķēt, pāragri nomirst smēķēšanas izraisītu slimību dēļ. Smēķētājiem paredzamais dzīves ilgums ir vismaz 10 gadus mazāks nekā nesmēķētājiem. Smēķēšana saīsina dzīves ilgumu vidēji par aptuveni 11-12 gadiem. Galvenais cēlonis tam ir cigarešu dūmi un ķīmisko vielu kokteilis, kas ar dūmiem nonāk cilvēka organismā.

Cigaretes satur aptuveni 600 sastāvdaļas. Tās tiek dedzinātas līdz pat 900 °C grādu temperatūrā, radot vairāk nekā 7000 dažādu ķīmisku vielu, no kurām vairāk nekā 70 ir kancerogēnas un var izraisīt vēzi.

Piemēram, viens no bīstamākajiem cigarešu dūmu ķīmiskajiem savienojumiem ir oglekļa monoksīds, kas lielās devās ir cilvēkam nāvējošs. Oglekļa monoksīds aizvieto skābekli asinīs, radot skābekļa badu un tādejādi neļaujot orgāniem funkcionēt pareizi. Veselībai ļoti bīstama un indīga ir arī dūmos esošā darva – lipīga, brūna viela, kas pārklāj plaušas un ietekmē elpošanu.

Vēl viena lieta, ko būtiski ņemt vērā, runājot par cigarešu dūmiem, – tie ir bīstami ne vien pašiem smēķētājiem, bet arī apkārtējiem. Ja cilvēks ir regulāri spiests ieelpot smēķētāju cigarešu dūmus, viņš kļūst par pasīvo smēķētāju un viņu var skart tikpat nopietnas veselības problēmas, kā pašu smēķētāju.

Mazāks kaitējums – lielākas izredzes

Ņemot vērā zinātnieku secinājumus par to, ka galvenais smēķēšanas izraisīto slimību cēlonis ir augstais kaitīgo vielu līmenis cigarešu dūmos, kas rodas tabakas sadegšanas laikā, mūsdienu tehnoloģijas ir pavērušas iespēju pievērsties dažādu jaunu un inovatīvu alternatīvu izstrādei, kas izslēgtu kaitīgo degšanas procesu.

Vislabākā izvēle ikvienam smēķētājam ir tūlītēja smēķēšanas atmešana un izvairīšanās atrasties cigarešu dūmu tuvumā. Tomēr pētījumi arī parāda, ka tikai aptuveni 5% no visiem, kas cenšas patstāvīgi atmest smēķēšanu, tas arī izdodas. Smēķēšanas atkarība ir ļoti spēcīga, un tāpēc vairākums smēķētāju pēc īslaicīgiem atmešanas periodiem tomēr atsāk smēķēt.

Tostarp, visai bieža parādība ir smagi slimnieki pie slimnīcām, kas paslepus turpina smēķēt. Šādos gadījumos aktuāls ir jautājums, ko darīt smēķētājam, ja viņš nespēj atmest? Smēķētāji sev var palīdzēt, cenšoties samazināt izsmēķēto cigarešu daudzumu vai arī pārejot uz mazāk kaitīgām alternatīvām, kurās nenotiek degšanas process un nerodas kaitīgie dūmi. Lai arī tās nav nekaitīgas, tās vismaz samazinās veselībai nodarīto kaitējumu. Pētījumi parāda, ka smēķēšanai kopumā ir kumulatīva ietekme uz smēķētāja organismu – jo ilgstošāk un vairāk tiek smēķēts, jo lielāks ir organismam radītais kaitīgums. Ja organismam nav uzspēts nodarīt neatgriezenisku kaitējumu, tas spēj arī visai strauji atjaunoties pēc smēķēšanas atmešanas. Tāpēc vienmēr ir vērts censties no šīs atkarības atbrīvoties pavisam.