Īpaši sliktā situācijā Latvijā atrodas vīrieši. Latvijas vīrieši smēķē ievērojami vairāk nekā vidēji ES, un atbilstoši arī plaušu vēzis Latvijas vīriešus piemeklē piecas reizes biežāk. Latvijā vīriešu saslimstības rādītājs ir par 24 % augstāks nekā vidēji ES, bet sieviešu vidū – nedaudz augstāks nekā vidēji ES, liecina Eiropas vēža reģistra datu 2023. gada izdevums.

Plaušu vēža saslimstības līmenis vīriešiem ir vairāk nekā piecas reizes lielāks nekā sievietēm, kas atbilst lielai dzimumu atšķirībai smēķēšanas rādītājos. Arī kuņģa, nieru un kolorektālā vēža saslimšana vīriešu vidū bija daudz augstāka nekā sievietēm.

Tāpat cigarešu kaitīgā ietekme parādās Latvijas augstajos rādītājos sirds, asinsvadu, plaušu un dažādu citu saslimšanu gadījumos. Par veselu būtībā nevar uzskatīt nevienu cigarešu lietotāju, jo  smēķētājiem veidojas iekaisums trahejā, bronhos, bronhiolās un plaušu audos. Tāpēc starp smēķētājiem ir novērojama gan augsta mirstība, gan liels veselības aprūpes pakalpojumu izmantotāju skaits. Jāņem vērā arī tas, ka pati smēķēšana pazemina ārstēšanas efektivitāti.

Kur dūmi, tur slimības

Cigarešu kaitīgas ietekmes galvenais cēlonis ir tabakas dedzināšanas process un dūmu ieelpošana. Kad cigarete tiek aizdedzināta, tā sadedzina tabaku līdz pat 900°C temperatūrā. Cigarešu dūmos ir aptuveni 7000 ķīmisko vielu, tostarp vairāk nekā 70 no tām ir kancerogēnas  un var izraisīt vēzi. Cilvēka veselībai ir kaitīga darva, benzopirēns,  tvana gāze, arsēns, svins un daudzas citas dūmu kokteilī esošas vielas. Tās var izraisīt sirdslēkmi, insultu, plaušu slimības, smaganu slimības un iedragāt  kopējo imūnsistēmu.

Darva vispār tiek uzskatīta par vienu no visbīstamākajiem ķīmisko vielu “kokteiļiem”, ko var atrast cigaretēs. To tradicionāli izmanto ceļu asfaltēšanai, bet cigaretēs darva aktivizējas aizdedzināšanas brīdī. Darvas toksīni var ietekmēt visus ķermeņa orgānus. Cigarešu dūmos esošā darva uzkrājas plaušās un laika gaitā plaušu audus pārkrāso pelēkus un pat melnus, izraisot hronisku bronhītu, plaušu vēzi, sirds slimības un citas saslimšanas. Darvas toksīni var izraisīt arī dzeltenbrūnu traipu veidošanos uz smēķētāju pirkstiem un zobiem.

Benzopirēns ir vēl viena no spēcīgākajām vēzi izraisošajām ķīmiskajām vielām, kas ir sastopama cigarešu dūmos. Šo ķīmisko savienojumu plaši izmanto naftas ķīmijas rūpniecībā, savukārt cigaretēs tas var veicināt arī leikēmijas veidošanos. Savukārt tvana gāze ķermenī rada skābekļa trūkumu, tādejādi izraisot ļoti nopietnas veselības problēmas. Asinīs tā izkonkurē skābekli – asins šūnas sāk nodarboties nevis ar skābekļa, bet tvana gāzes transportēšanu, tādejādi tiek traucēta skābekļa pārvietošana un pilnvērtīga organisma funkcionēšana.  Vēl viens ķīmiskais elements, kas ir sastopams cigarešu dūmos un var izraisīt vēzi, kaitēt sirdij un vēnām, ir arsēns. Ilgstošas smēķēšanas dēļ organismā uzkrājoties lielākam arsēna daudzumam, var tikt traucēts arī DNS atjaunošanās process. Tāpat dūmi satur arī svinu, kas bojā smadzenes, nervus, nieres un reproduktīvo sistēmu, izraisa mazasinību un kuņģa problēmas. Cigarešu dūmos ir atrodams arī tāds metāls kā kadmijs, ko parasti izmanto dažādiem mērķiem rūpniecībā – akumulatoros, kodolsistēmas kontrolē, fotokopēšanas iekārtās, lāzerprinteros u. c. Cigarešu dūmos esošais kadmijs tiek uzskatīts par kancerogēnu un var izraisīt vēzi, nieru bojājumus, kā arī veicāt asinsrites nosprostošanos. Savukārt ūdeņraža cianīds tiek uzskatīts par vienu no bīstamiem ķīmiskajiem savienojumiem, kas var izraisīt nopietnus sirds un vēnu bojājumus, kā arī palielināt vēža risku.

Cigarešu dūmu kaitīgā ietekme arvien vairāk valstu mudina domāt gan par to, kā samazināt cigarešu patēriņu un to lietotāju skaitu. No tabakas dūmiem brīvas vides nodrošināšana un smēķēšanas radītā kaitējuma mazināšana kļūst par arvien nozīmīgāku prioritāti sabiedrības veselības jomā. Cilvēki tiek aicināti atmest smēķēšanu pēc iespējas ātrāk, bet tiem, kuri no šīs atkarības nespēj atbrīvoties pašu spēkiem, tiek piedāvātas arī speciālistu konsultācijas. Tie, kuri tomēr pilnībā nespēj atmest smēķēšanu, var izmēģināt bezdūmu alternatīvas, kas aizstāj tradicionālās cigaretes. Tajās nenotiek tabakas dedzināšana, un tādejādi tās ir mazāk kaitīgas veselībai.