Viņš norādīja, ka "Rai Baltica" izdevumu-ieguvumu analīze izstrādāta, lai atjaunotu 2011.gada AECOM pētījumu apstākļos, kad lēmumi par investīcijām jau pieņemti. Analīze veikta, skatot "Rail Baltica" kā globālu projektu, nevis trīs atsevišķus projektus trijās Baltijas valstīs.

No kopējām projekta izmaksām 5,788 miljardu eiro apmērā, Eiropas Savienība (ES) varētu segt 4,635 miljardus eiro (pieņemot atbalsta intensitāti 85% apmērā), bet Baltijas valstis 1,154 miljardus eiro. Igaunijā projekts izmaksās 1,346 miljardus eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa apmēram 268 miljoni eiro), Latvijā – 1,968 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa apmēram 393 miljoni eiro), bet Lietuvā – 2,473 miljardi eiro (nacionālā līdzfinansējuma daļa apmēram 493 miljoni eiro). Savukārt 2048.līdz 2052.gada būs nepieciešamas investīcijas vairāk nekā 500 miljonu eiro apmērā infrastruktūras atjaunošanai.

Viņš norādīja, ka projekta sociālekonomiskais ieguvums pārsniedz 16 miljardus eiro, tostarp ņemot vērā ieguvumus ceļotājiem, kravu pārvadātājiem, dzelzceļa operatoriem, skaņas un gaisa piesārņojuma mazinājumu, kā arī klimata pārmaiņu mazināšanas prasību ieviešanā. Būtiska ietekme gaidāma arī uz valstu ekonomikām.

Pētījumā tiek paredzēts, ka projekts radīs iekšzemes kopprodukta (IKP) multiplicējošo efektu vēl papildu divu miljardu eiro vērtībā. Projekts radīs arī būtisku, skaitliskā ziņā neizmērāmu, ieguvumu apjomu, piemēram, no vēl ciešākas Baltijas valstu uzņēmējdarbības integrācijas līdz pat plašākai piekļuvei reģionā sniegtajiem izklaides, kultūras un citiem pakalpojumiem. Ieguvumi sabiedrībai no projekta būtiski pārsniedz projektam nepieciešamos investīciju un ekspluatācijas izdevumus, secināts EY pētījumā.

Vidēji "Rail Baltica" ģenerēs naudas plūsmu gandrīz sešu eiro apmērā visu trīs Baltijas valstu iedzīvotājiem uz katru no valsts budžeta puses investēto eiro. Aplēsts, ka "Rail Baltica" projekts radīs vai saglabās 13 000 pilna laika darbvietas būvniecības jomā un vairāk nekā 24 000 tiešās un netiešās darbvietas saistītajās nozarēs būvniecības fāzes laikā.

Tāpat tiek prognozēts, ka pēc pārvadājumu uzsākšanas "Rail Baltica" uzlabos satiksmes drošību Baltijas valstīs, un radīs apstākļus 400 cilvēku dzīvību izglābšanai, kas ir līdzvērtīga 30 miljonu eiro ekonomiskajiem ieguvumiem sabiedrībai gadā. Projekts mazinās transporta nozares izraisītās CO2 emisijas un gaisa piesārņojumu, tādējādi radot sabiedrībai ieguvumus 6,3 miljardu eiro vērtībā. Transporta negatīvās ietekmes uz vidi un klimata pārmaiņām mazināšana sniegs būtisku ieguldījumu Baltijas valstu un ES vadošās pozīcijas nodrošināšanā vides ilgtspējā globālā mērogā.

Kļava uzsvēra, ka kopumā projekts ieguvumi būtiski pārsniedz izdevumus.

Vienlaikus viņš piebilda, ka dzelzceļa operēšanas rentabilitāte būs lielā mēra atkarīga no spējas sasniegt potenciālos tirgus pasažieru un kravu pārvadājumu segmentā.

Potenciālās biļešu cenas maršrutā Tallina-Rīga būtu 38 eiro (ceļā viena stunda un 55 minūtes), Viļņa-Rīga 38 eiro (ceļā divas stundas un viena minūte), bet Tallina-Viļņa 76 eiro (ceļā četras stundas un piecas minūtes).

Vienlaikus Kļava norādīja, ka tas ir pieņēmums par ieņēmumiem, kādi varētu būt par pasažiera pārvadāšanu, taču konkrētas biļešu cenas, protams, noteiks pārvadātājs.

AS "RB Rail" valdes priekšsēdētāja Baiba Rubesa arī atzīmēja, ka jautājums par biļešu cenām tiks risināts vēl pēc dažiem gadiem.

Kā ziņots, šodien Rīgā sācies forums ''Rail Baltica Global Forum 2017'', kas ir galvenais starptautiskais ''Rail Baltica'' pasākums šajā gadā, kura laikā tiek skatīts dzelzceļa projekta ekonomiskais potenciāls, iepirkumu politika.