Daugavas baseinā straujākais ūdens līmeņa kāpums novērots Ogres upē - kopš pirmdienas ūdens līmenis pie Ogresgala cēlies par 1,3 metriem. Gaidāma Ogres palieņu applūšana. Strauji paaugstinās ūdens līmenis arī Mazajā un Lielajā Juglā, iespējama palieņu applūšana.

Aiviekstē palienes applūdušas jau kopš augusta lietavām, ūdens pārņem aizvien plašākas teritorijas, pēdējā diennaktī ūdens līmenis Aiviekstē cēlies vēl par 20-24 centimetriem.

Šonedēļ atkārtoti applūdušas palienes Dubnas lejtecē pie Līvānu novada Rožupes. Dubnas labā krasta pietekā Ošā ūdens līmenis pēdējā diennaktī paaugstinājies par 62 centimetriem, applūdušas palienes un zemākās vietas. Ūdens līmenis paaugstinājies arī citās upēs Daugavas baseinā, tostarp par nepilnu metru Pededzē.

Applūdušas palienes arī Gaujas augštecē, kā arī Gaujas baseina upēs Vaidavā un Amatā. Vaidavā pie Apes ūdens līmenis kopš pirmdienas cēlies par 1,6 metriem, Tirzā pie Lejasciema - par 1,3 metriem.

Arī Lielupē pie Mežotnes applūdušas palienes. Ūdens līmenis paaugstinās visās upēs Lielupes baseinā, straujākais kāpums reģistrēts Bērzē pie Līvbērzes - pusotrs metrs divu dienu laikā.

Ventas augštecē ūdens līmenis diennaktī cēlies par 1,4-1,8 metriem, pie Kuldīgas - par nepilnu metru. Ūdens līmenis audzis arī Ventas labā krasta pietekās Ciecerē un Abavā. Abavas kreisā krasta pietekā Imulā ūdens līmenis kopš pirmdienas cēlies par 1,3 metriem.

Bārtas upē Lietuvas teritorijā ūdens līmenis pēdējā diennaktī paaugstinājies par vairāk nekā metru, Latvijas teritorijā tas cēlies lēnāk, bet nedēļas laikā ūdens līmenis kāpis jau par 2,5 metriem.

Otrdien galvenokārt Zemgales, Vidzemes un Latgales mazajās upēs, kā arī Pierīgas ūdenstilpēs ūdens līmenis paaugstināsies vēl par aptuveni pusmetru, līdz ar to applūdīs teritorijas arī ārpus upju palienēm. Tuvāko dažu dienu laikā vēl par vismaz pusmetru ūdens līmenis paaugstināsies arī Gaujā un Lielupē, prognozē hidrologi.

Veselības inspekcija (VI) aicina spēcīgo lietavu skarto teritoriju iedzīvotājus pievērst īpašu uzmanību uzturā lietojamā dzeramā ūdens kvalitātei, aģentūru LETA informēja inspekcijā.

Īpaši piesardzīgiem ir jābūt iedzīvotājiem, kuri izmanto vietējās ūdens ieguves vietas un dzeramo ūdeni ņem no seklām akām un spicēm. Centralizēto ūdensapgādes sistēmu klienti var justies drošāk, jo pazemes urbumi ir vairāk aizsargāti un ūdens piegādātāji rūpējas par ūdens ņemšanas vietu aizsardzības pasākumu ievērošanu, norādīja VI.

Speciālisti skaidro, ka spēcīgo lietavu laikā vietējās dzeramā ūdens ieguves vietas var tikt piesārņotas ar virszemes ūdeņiem, nereti arī ar kanalizācijas ūdeņiem. Šāda ūdens lietošana uzturā bez apstrādes var izraisīt veselības problēmas.

Tāpēc VI aicina iedzīvotājus plūdu skartajos rajonos plūdu laikā un arī pēc plūdu beigām lietot uzturā vārītu ūdeni vai fasētu ūdeni.

Pēc plūdu seku novēršanas ir nepieciešams veikt pasākumus vides atveseļošanai, piemēram, aku, pagrabu un citu piesārņotu vietu attīrīšanu (izsmelšanu) un dezinfekciju. Akas ūdens pārbaude ir jāveic pašiem iedzīvotājiem. Ja ir aizdomas, ka akas ūdenī var būt nokļuvušas dažādas ķīmiskās vielas vai fekālais piesārņojums, ieteicams veikt ūdens analīzes laboratorijā.

Kā ziņots, saistībā ar iespējamu upju pārplūšanu Latvijas lielākajā daļā joprojām spēkā oranžais brīdinājums.

Nedēļas sākumā visvairāk lijis Rīgas, Jūrmalas, Jelgavas, Dobeles un Tukuma pusē, kur nokrišņu daudzums sasniedzis 50-70 milimetru. Šajā reģionā vasarā bija visai sauss laiks, tāpēc zeme spēj uzsūkt lielāku ūdens daudzumu nekā vairākkārtēju lietavu izmērcētajos Latvijas austrumu novados.

Saskaņā ar "Global Forecast System" prognozi vēl līdz 22.septembrim Latvijā iespējams lietus, valsts austrumos arī mēreni stipri nokrišņi, bet turpmāk līdz mēneša beigām gaidāms pārsvarā sauss laiks.