Eiropas arodbiedrību kustība izziņojusi šo brīdinājumu par ārkārtas situāciju, jo spēka līdzsvars starp darbiniekiem un darba devējiem ir nosliecies pārāk tālu uz darba devēju pusi. Grūti izcīnītās pārrunu tiesības ar darba devējiem esot apdraudētas daudzās ES dalībvalstīs.

Kopumā situācija tika vērtēta pēc četriem kritērijiem – ģenerālvienošanās apmēri, koplīgumu pārklājums, mehānismi koplīguma paplašināšanai un algu daļa no iekšzemes kopprodukta. Latvijai brīdinājuma signāli vērojami divos segmentos, proti, koplīgumi pārsvarā ir uzņēmumu līmenī, kā arī ir reti vai pat neeksistējoši mehānismi koplīguma pārklājuma paplašināšanai.

ETUC ģenerālsekretārs Luka Visentini uzsvēris, ka Eiropas centrā ir sociālais kontrakts, kas piedāvā darbiniekiem saņemt cienīgas algas un cienīgus darba apstākļus, bet pamatam, uz kura šis sociālais kontrakts ir izveidots, nepieciešami steidzami uzlabojumi un tā atjaunošana.

ETUC konfederālā sekretāre Estere Linča paudusi viedokli, ka visām ES dalībvalstīm jābūt pārliecinātām, ka darba devēji atzīst darbinieku tiesības uz pārrunām ar arodbiedrības iesaisti. Šis trauksmes paziņojums ir aicinājums rīkoties, tas ir brīdinājums valdībām, ka tām jādiskutē ar arodbiedrībām par to, kā atgriezt koplīgumus un pārrunas darba kārtībā, kā palielināt tās bagātības daļu, kas tiek izmaksāta algās, un kā palielināt darbinieku skaitu, kurus aizsargā kolektīvie darba algu un darba apstākļu līgumi - ar ES atbalstu, kur tas ir nepieciešams.

Daudzās ES valstīs darbinieki joprojām šodien nopelna mazāk nekā pirms krīzes. Tas ir rezultāts tam, ka koplīgumu pārrunas tiek izjauktas un daudzi nedrošie darbi strauji mazina bezdarba līmeni. Tas ir saistīts arī ar to, ka pārāk bieži valdības ļauj darba devējiem ignorēt vai ļaunprātīgi izmantot darbinieku tiesības uz apvienošanos un viņu iespēju uz koplīgumu pārrunām. Koplīgumu pārrunu atdzīvināšana radīs iespēju cilvēkiem dzīvot labāk un stiprinās ekonomisko izaugsmi visiem