Patlaban norit darbs velmētavā, bet tēraudkausēšanas cehā darbs ir apturēts plānoti, operatīvā darba gaitā un nav nekas ārkārtējs. Darbība tiks turpināta divās maiņās jau tuvākajās dienās, norādīja Kovaļenko.

Viņš informēja, ka patlaban ukraiņu investors "KVV Group" ir investējis ražotnes atjaunošanā 50 miljonus eiro. "Diemžēl esam spiesti pārskatīt savus optimistiskos plānus attiecībā uz tēraudkausēšanas cehu, jo produkcijas pašizmaksa nenodrošina konkurētspēju ar līdzīgu metalurģijas uzņēmumu produkciju gan citās valstīs Eiropas Savienībā, gan citos pasaules reģionos," sacīja Kovaļenko.

"Esam spiesti atzīt, ka galvenais iemesls ir augstais elektrības obligātās iepirkuma komponentes (OIK) īpatsvars no produkcijas pašizmaksas, kas pēc mūsu aprēķiniem veido aptuveni 12 miljonus eiro gadā, ja ražotne strādātu uz pilnu jaudu - 75 000 tonnu mēnesī.

Mēs zinām, ka atbildīgā ministrija jau strādā šī jautājuma drīzā risināšanā. Par lielu nožēlu mums jau šobrīd tomēr ir jāpārskata un jāiepauzē ražošanas plāni attiecībā uz jaudu palielināšanu un plānoto darbu trīs maiņās tēraudkausēšanas cehā," skaidroja Kovaļenko.

Tas ir viesis zināmas izmaiņas arī plānos attiecībā uz darbinieku skaitu - uzņēmums spiests neturpināt sadarbību ar daļu no darbiniekiem. "Ceram, ka tuvāko mēnešu laikā jautājums par OIK ietekmi uz ražošanu tiks atrisināts un mēs varēsim palaist rūpnīcu uz pilnu jaudu un pieņemt klāt darbiniekus, kā bija iepriekš plānots. Mēs ļoti ceram uz pilsētas un valsts amatpersonu palīdzību, lai kādreizējais metalurģijas flagmanis atdzimtu pilnībā," piebilda Kovaļenko.

TV "Kurzeme" vēl pirmdienas pēcpusdienā metalurga tēraudkausēšanas cehā ritējis parasts ikdienas darbs - kausēšanas kausā jau bija iekrauti metālūžņi, kad pēkšņi ceha vadība saņēma zvanu no priekšniecības. „Piezvanīja, pateica, ka ceha darbība tiek apturēta. Pagaidām informācija ir skopa. Nav rakstiskas pavēles par tālāko darbību,” atzīst tēraudkausēšanas ceha vadītāja vietnieks Aigars Āboliņš.

"Baumu līmenī esmu dzirdējis, ka tie būs 400 cilvēki, kuri tikko tika pieņemti un tūlīt arī tiks atlaisti. Sevišķi uztraukti ir tie, kuri bija citos darbos. Viņi tos pameta un atnāca strādāt šeit,” piebilst Āboliņš.

Liepājas domes vadība otrdien atradās Rīgā, taču par negaidīto pavērsienu „metalurga” darbībā jau tuvāko dienu laikā vēloties runāt ar tā īpašniekiem. „Vēl pagājušajā nedēļā domes priekšsēdētājs [Uldis] Seska kungs tikās ar uzņēmuma akcionāriem un pārrunāja lietas. Nebija nekādas pazīmes, ka varētu izvērsties šāds scenārijs,” norāda Seska pārstāvis Andrejs Rjabcevs.

TV Kurzeme novēroja, ka uz darbu tēraudkausēšanas cehā ieradās vairāki strādnieki. Pēc ceha vadības teiktā, viņi tur veicot iekārtu ikdienas uzturēšanas un sakopšanas darbus, kā arī gaida vadības tālākos rīkojumus.

LETA jau ziņoja, ka līdz maija vidum "KVV Liepājas metalurgs" bija saražojis jau 90 000 tonnu tērauda armatūras velmētavā, kuras darbība tika atsākta marta sākumā. Savukārt līdz ar ražošanas atsākšanu tēraudkausēšanas cehā maija pirmajā nedēļā kopējais darbinieku skaits uzņēmumā sasniedza 960 darbiniekus.

Šī gada 8.maijā darbu sāka "KVV Liepājas metalurga" tēraudkausēšanas cehs. Tēraudkausēšanas cehā ražošana notika divās maiņās, nodarbinot papildu 195 cilvēku un saražojot 30 000 tonnas tērauda mēnesī. Pagaidām saražotā produkcija tiks izmantota velmētavā armatūras ražošanai.

Šobrīd 90% "KVV Liepājas metalurga" produkcijas tiek eksportēta uz Alžīriju, bet lēnām tiek uzsākts eksports arī uz Poliju, Vāciju un Somiju.

Ukrainas holdinga kompānija "KVV Group" pērn 2.oktobrī parakstīja pirkuma līgumu ar Latvijas valsti par maksātnespējīgā uzņēmuma "Liepājas metalurgs" iegādi, piedāvājot par to maksāt 107 miljonus eiro. Līdz darbības apturēšanai 2013.gadā tas bija viens no lielākajiem rūpniecības uzņēmumiem Baltijā un eksportētājiem Latvijā, veidojot aptuveni 0,7-1% no Latvijas iekšzemes kopprodukta.