Ārlietu ministrijā aģentūrai BNS pavēstīja, ka tikšanās laikā Szubins izteica gandarījumu par līdzšinējo Latvijas progresu iestāšanās sarunās OECD, akcentējot nepieciešamību Latvijai veikt nepieciešamās reformas, ko noteic OECD vadlīnijas. Tāpat Szubins akcentēja nepieciešamību pēc banku uzraudzības pilnveidošanas, tostarp kapacitātes palielināšanas.

Tikšanās laikā pārrunāta arī valsts spēja novērst riskus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijas banku sistēmā, īpaši nerezidentu banku segmentā.

"Abas amatpersonas bija vienisprātis, ka cīņa pret naudas atmazgāšanu nav tikai OECD iestāšanās jautājums, bet gan ilgtermiņa uzdevums, kam ir tieša ietekme uz nacionālo drošību," norādīja ministrijā.

Jau vēstīts, ka jaunā valdība par vienu no mērķiem ir izvirzījusi šogad pabeigt sarunas par Latvijas iestāšanos OECD.

OECD ir starpvaldību organizācija, kuras sastāvā ir 34 attīstītākās pasaules valstis, tostarp 21 Eiropas Savienības dalībvalsts. Lai iestātos organizācijā, valstij jāatbilst četriem kritērijiem – līdzīgi domājoša valsts, nozīmīgs spēlētājs, savstarpējā ieinteresētība un globālie apsvērumi. Tomēr valstu atbilstība šiem kritērijiem nenodrošina automātisku uzņemšanu organizācijā. Lēmums tiek pieņemts, pamatojoties uz OECD stratēģiskajām interesēm, ģeopolitisko līdzsvaru, kandidātu individuāliem ekonomiskiem sasniegumiem, kā arī organizācijas spēju uzņemt jaunas valstis.