Avīze Novije Izvestija raksta, ka lielākā daļa mācību iestāžu atskaitījušās par to, kas paveikts, lai uzlabotu drošību skolās, taču uzlabojumi, kā mēdz sacīt, ir tikai uz papīra. Eksperti norāda - lielākā problēma ir tā, ka skolās trūkst gan drošības speciālistu, gan psihologu.

Novije Izvestija raksta, ka pēc pērnā gada traģēdijas daudzu mācību iestāžu administrācijas centušās uzlabot drošību skolām. "Taču visbiežāk pieeja tam bijusi tikai formāla - tādas ierīces kā turniketi un metāla meklētāji drīzāk rada neērtības, nekā aizsargā jauno paaudzi," norāda laikraksts.

Nesen Krievijas izglītības un zinātnes ministrija triumfējoši paziņoja, ka daudzos reģionos skolās uzstādītas novērošanas videokameras - piemēram, Čečenijā tādas ir gandrīz 100% skolu, Sverdlovskas apgabalā - vairāk nekā pusē, Čeļabinskas apgabalā - gandrīz pusē. Drošības eksperts, īpašo uzdevumu vienības Alfa veterānu asociācijas viceprezidents Aleksejs Filatovs (Алексей Филатов) gan šīs sistēmas sauc par "dārgām butaforijām". Viņa organizācija nesen piedalījusies pārbaudēs Maskavas skolās, un secināts, ka daļa kameru nemaz nedarbojas, bet arī no tām, kas darbojas, lielas jēgas neesot, jo skolas nealgo īpašus cilvēkus, kuri sēdētu pie monitoriem un reālā laika režīmā sekotu līdzi notiekošajam. Citiem vārdiem sakot, kameras varētu būt noderīgas jau notikušu noziegumu izmeklēšanā, taču nedod iespēju operatīvi reaģēt, kamēr konflikta situācija vēl tikai briest, vai, piemēram, skolā ieklīdušas nepiederošas personas.

Līdzīgi ir ar citām ierīcēm. "Metāla meklētāji skolās ir uzstādīti, taču tos bieži vien neizmanto," sacījis A. Filatovs, atgādinot, ka beidzamā gada laikā bijis ne viens vien incidents, kas saistīts ar auksto vai traumatisko ieroču ienešanu skolās. "Jebkura tehnika labi strādā tikai kvalificētu profesionāļu rokās. Taču tādu skolās nav," norādījis A. Filatovs. Skolas mēdz nolīgt apsargus, kuri bez pārtraukuma strādā trīs vai četras nedēļas, vidēji saņemot 1200 līdz 1600 rubļus (16 līdz 21 eiro) par diennakti. Tā ir niecīga summa ne tikai ar dzīves dārdzību pazīstamajā Maskavā, bet arī daudzās citās Krievijas pilsētās, tādēļ apsargi ir nemotivēti un noguruši. Lai nebūtu problēmu ar darba inspekciju, vairākas skolas nereti sadarbojas un apsargi rotē no vienas skolas uz citu - tas nozīmē, ka viņi sliktāk pazīst katras skolas skolēnus un skolotājus, viņiem ir grūtāk reaģēt uz neparastām situācijām.