"Esmu parasts Lietuvas puisis, pilsonis, kas savulaik pamanīja, ka šajā valstī feisbukā milzum daudz grupu izplata Krievijas propagandu. Nospriedu, ka tas nav normāli," viņš stāstījis ziņu aģentūras "Associated Press" korespondentam pie tējas tases kādā Viļņas vecpilsētas krodziņā.

Savukins, 43 gadus vecs biznesa konsultants un blogeris, darbojas brīvprātīgā interneta grupā, kas sevi dēvē par elfiem un, kā paši saka, mēģina vērsties pret naida runu un prokremlisku propagandu. Koordinējot savu darbību feisbukā vai skaipā, elfi pārlūko sociālos medijus, lai atklātu viltus profilus. Pēc blogera teiktā, dažkārt gadās, ka dienā tiek dzēsti desmit līdz divdesmit šādi profili.

Pats Savukins galveno uzmanību pievērš tam, lai savā blogā, cita starpā, kliedētu nostalģiju pēc padomju laikiem un atmaskotu dažādas sazvērestības teorijas.

Kā telefonintervijā aģentūrai atzinis Viļņas Universitātes Starptautisko attiecību un politikas zinātnes institūta eksperts Nerijus Maļukevičs, kas pēta mediju lomu konfliktu laikā, elfi dara labu darbu - "uzrāda zināmas manipulācijas un zināmas sociālo tīklu vietnes". Tomēr viņš uzsvēris, ka cīņā ar Kremļa propagandu Lietuvai vajadzīga kompleksa stratēģija, un elfi veido tikai nelielu daļu no tās.

Satraukums par Krievijas jaukšanos citu valstu iekšējās lietās pēdējā laikā pieaug abās Atlantijas okeāna pusēs. Amerikas Savienotajās Valstīs izskanējušas bažas, ka šī iejaukšanās veicinājusi Donalda Trampa ievēlēšanu prezidenta amatā, bet Vācijas Federālais konstitūcijas aizsardzības birojs nesen pauda aizdomas, ka Krievija ar propagandu un kiberuzbrukumiem varētu mēģināt destabilizēt Vāciju pirms nākamgad gaidāmajām parlamenta vēlēšanām.

Lietuva un pārējās Baltijas valstis, kam Maskavas "rokraksts" pazīstams visai labi, šīs bažas izjūt vēl asāk - īpaši pēdējos gados, kopš Krievija anektējusi Ukrainai piederošo Krimu.

Sociālie tīkli, kur elfi cīnās pret troļļiem, ir tikai viens kaujas lauks - šī spriedze skārusi arī tīmekļa medijus un telekanālus.

"Esam pamanījuši, īpaši pēdējā laikā, ka pret mūsu sabiedrību vērsta plaša un ilgstoša dezinformācijas kampaņa," atzinis Lietuvas Bruņoto spēku analītiķis Toms Čeponis. Pēc viņa teiktā, novērtēt propagandas mērogus un spēku ir grūtāk nekā tanku vai lidmašīnu skaitu, bet ir skaidrs, ka tā vērsta "pret tiešām ārkārtīgi plašu mērķu loku".

Kā vienu no šādiem mērķiem var minēt portālu "Delfi.lt". Tā redaktore Monika Garbačauskaite atzinusi, ka, sākoties Ukrainas notikumiem, portāla komentāru sadaļu pārplūdinājuši prokremliski ieraksti, un šobrīd radikālāko komentāru dzēšanai pat jāalgo štata darbinieki. Turklāt propaganda uzkurina agresivitāti abās pusēs.

Lietuvas vadošais komerctelevīzijas kanāls TV3 vairākkārt pieredzējis hakeru uzbrukumus, atzinis tā ziņu dienesta vadītājs Sigits Babiļus.

Novembrī Lietuva nolēma par kara, naida un nacionālo nesaskaņu kurināšanu uz trim mēnešiem apturēt telekanāla "RTR Planeta" retranslāciju valstī, reaģējot uz tajā izskanējušajiem Vladimira Žirinovska izteikumiem. Līdzīgi aizliegumi Krievijas valsts kontrolētajiem telekanāliem iepriekšējo gadu laikā noteikti vairākkārt. Pati Lietuva savukārt televīzijā izsludinājusi kampaņu, kurā pilsoņi aicināti ziņot par jebkādām aizdomīgām aktivitātēm gan ielās, gan tīmeklī.

Tas aizkaitinājis Krievijas vēstnieku Viļņā Aleksandru Udaļcovu. "Nedomāju, ka ir pareizi piekarināt atšķirīgam viedoklim propagandas birku," viņš paziņojis aģentūrai AP. "Savu taisnību allaž labāk pierādīt ar pretargumentiem, bet mūsu Rietumu partneriem diemžēl šādu argumentu trūkst, un viņi turpina aizliegt Krievijas telekanālus."

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs neuzskata, ka viņa valstij būtu jāatvainojas par šiem aizliegumiem.

"Melus nedrīkst saukt par alternatīvu viedokli," viņš uzsvēris. "Var jau teikt, ka tā ir vārda brīvība, un katrs drīkst sacīt, ko vēlas. Tam es varu piekrist. Bet, ja tā ir ar resursiem nodrošināta propagandas mašīna, kas nodarbojas ar cilvēku smadzeņu skalošanu, tad tas nav nekāds alternatīvais viedoklis - tas ir ierocis."