Ministre uzsvēra, ka veselības nozare tai pieejamos ES fondus neapgūst pietiekami labi, tāpēc Reizniece-Ozola iesaka nozares pārstāvjiem pievērsties arī šim jautājumam. "Vajadzētu nevis prasīt nodokļu maksātāju naudu, bet izmantot nozarei pieejamos resursus," teica finanšu ministre.

Pēc sēdes Reizniece-Ozola žurnālistiem skaidroja, ka šajā ES fondu plānošanas periodā veselības nozarei pieejami 144 miljoni eiro, bet no 2021.gada līdz 2024.gada būs pieejami vairāk nekā 130 miljoni eiro.

Veselības nozarei ES fondi paredzēti vairākās jomās - sākot no veselības veicināšanas pasākumiem līdz infrastruktūras projektiem. Reizniece-Ozola minēja, ka patlaban ES fondi tiek labāk apgūti lielo slimnīcu infrastruktūras projektos, tomēr vājāk sokas ar mazajām slimnīcām.

Finanšu ministres ieskatā, ES fondu finansējums, pašvaldību novirzītie līdzekļi veselībai un slimnīcu gūtā peļņa arī būtu ieskaitāma kopējā veselības nozares finansējumā.

"Patlaban neviens nerunā par to, ka veselības nozarē ir vesels resursu kopums, ko neskaitām nozares finansējumā. Neiekļaujot šos līdzekļus, nevaram novērtēt kopējo nozares finansējuma apjomu," uzskata Reizniece-Ozola.

Kā ziņots, veselības nozares finansējums nākamgad sasniegs 1,014 miljardus eiro, un 2018.gada veselības nozares budžeta palielinājums par 194 miljoniem būs lielākais veselības nozares palielinājums pēc Latvijas neatkarības atgūšanas.

Papildu pieejamais finansējums tiks ieguldīts veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības un kvalitātes uzlabošanai, kā arī ārstniecības personu atalgojuma konkurētspējas palielināšanai.