"Pēdējā laikā mēs redzam tendenci, ka no ārzemēm ienāk gan privātie uzņēmēji, gan firmas, kas sāk aitu audzēšanas biznesu Latvijā. Viņi nāk ar savu finansējumu, viņiem tas varbūt ir lielāks nekā vietējiem. (..) Šogad arī ir bijuši trīs lielāki un mazāki [uzņēmumi], kas interesējas par aitkopības sākšanu Latvijā," sacīja Ginters.

Ginters arī norādīja, ka aitkopības nozares attīstības stratēģijā līdz 2023.gadam ir definēti veidi, kā Latvijā sasniegt ganāmpulku skaita pieaugumu ar vai bez valsts atbalsta. "Stratēģijā ir redzami divi attīstības veidi. Taču pirmais veids, kur bija ir paredzēts valsts finansējums, ņemot vērā situāciju valstī naudas ziņā, ir nereāls. Paliek tikai otrs variants - lēna izaugsme, cik saimnieki spēj ieguldīt ganāmpulku attīstībā, tik arī viņi attīsta," sacīja LAAA valdes priekšsēdētājs, piebilstot, ka vietējie aitkopji pakāpeniski palielina ganāmpulkus, taču tas ir ilgs process.

Viņš arī atzina, ka vietējā tirgū joprojām nav problēmu ar gaļas realizāciju, taču Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, pārtikā salīdzinoši maz izmanto jēra gaļu, tāpēc pieprasījumu nākotnē ir potenciāls palielināt. "Izglītojot cilvēkus, reklamējot produktu, pieprasījumam ir kur augt. Tā kā es domāju, lai mēs sasniegtu pilnībā piesātinātu tirgu, vēl kādam laikam būs jāpaiet," sacīja Ginters.

LAAA ir reģistrēta 1999.gadā. Asociācijas mērķis ir radīt labvēlīgu vidi aitu audzēšanai un attīstīt aitkopību kā peļņu nesošu ilgtermiņa nozari, kas ļauj saimniekot videi draudzīgi un uzlabot dzīves kvalitāti.