Ņemot vērā līdzšinējās tendences, arī nākotnes demogrāfiskās prognozes liecina par iedzīvotāju skaita samazināšanos un novecošanos. Tiek prognozēts, ka līdz 2030. gadam darbspējas vecuma iedzīvotāju īpatsvars samazināsies gandrīz par 7 procentpunktiem, savukārt darbaspējas iedzīvotāju, kuru vecums ir virs 50 gadiem, īpatsvars pieaugs līdz 33,6%.

Līdz ar to, samazinoties gados jaunu darba ņēmēju skaitam, darba ņēmēji vecumā virs 64 gadiem būtu jāuztver kā nozīmīgs darbaspēka resurss, pausts konceptuālajā ziņojumā.

"Aktīvās novecošanās stratēģija ilgākam un labākam darba mūžam Latvijā" izsludināts Valsts sekretāru sanāksmē. Ziņojumā meklēti risinājumi par gados vecāko iedzīvotāju - vecumā 50 gadi un vairāk nodarbinātību.

Ministrija skaidro, ka sabiedrības novecošanos lielā mērā ietekmē salīdzinoši mazākas gados jaunākās iedzīvotāju grupas, nevis pieaugošais dzīves ilgums gados vecāko iedzīvotāju vidū.

Tāpat demogrāfisko situāciju būtiski ietekmē zema dzimstība, kas nenodrošina paaudžu nomaiņu. Pasaules Bankas pētījums liecina, ka Latvijā ir maz ģimenes bez bērniem – tikai 16% sieviešu vecumā 39-45 gadi nav bērnu. Līdz ar to zemais dzimstības līmenis galvenokārt ir saistīts ar to, ka sievietes neizšķiras par otro bērnu, pausts ziņojumā.

Vienlaikus sabiedrības novecošanos un iedzīvotāju skaita samazināšanos ietekmējusi arī gados jaunāko un vidēja vecuma iedzīvotāju emigrācija, kas pastiprinājās pēc pievienošanās ES un ekonomiskās krīzes laikā.

Šādu ietekmējošo faktoru rezultātā Latvijā ir samērā augsts demogrāfiskās slodzes līmenis, 2015.gadā sasniedzot 613 darbspējas vecumu nesasniegušo un pārsniegušo personu uz 1000 personām darbspējas vecumā.