Nabadzībā slīkstošajai valstij izdevies nodrošināt, ka arī pēc tās lielākā sponsora PSRS sabrukšanas pirms 25 gadiem, izglītība un medicīniskā aprūpe tajā joprojām ir bezmaksas. Turklāt ASV šogad atceltais embargo sola jaunas iespējas nākamajiem Kubas līderiem. Rauls Kastro, kurš savulaik valsts vadību pārņēma no brāļa, arī paziņojis, ka prezidenta amatu pametīs pēc diviem gadiem.

Tikmēr, kā tas totalitārām valstīm ar spēcīgu līdera kultu pienākas, Fidels joprojām ir īstais revolucionārs un gaismas rādītājs Kubas tautai, ko apliecina neskaitāmie plakāti, gleznojumi un lielizmēra fotogrāfijas uz ēku sienām, ielu malās, sabiedriskās ēkās, veikalu skatlogos un pat cilvēku mājokļos.

Tajos Kastro attēlots savos labākajos gados, ar pārliecinošiem žestiem vai prieku sejā, kā arī kopā ar citiem revolucionāriem vai līdzīgi domājošiem politiķiem, galvenokārt no Latīņamerikas valstīm.

"Nevienam dzīvam revolucionāram nav personības kults statuju, fotogrāfiju vai viņa vārdā nodēvētu ielu un institūciju veidolā. Šīs valsts līderi ir cilvēki, ne dievi," savulaik paziņoja pats Kastro, ignorējot faktu, ka viņa attēli ir sastopami visur.

Fidels dzimis 1926. gada 13. augustā. Īsi pēc 20 gadu sasniegšanas viņš iesaistījās politiskās kustībās un drīz vien pievērsās kreisi revolucionārām idejām. Viņa vadībā tika īstenots partizānu karš, kurš noslēdzās ar revolucionāru uzvaru 1959. gadā.

Kopš tā laika līdz pat brīdim, kad 2006. gadā strauji pasliktinājās viņa veselība, Kastro ieņēma valsts vadītāja amatu. Viņu sākotnēji uz laiku aizvietoja brālis Rauls, kurš jau 2008. gadā tika oficiāli apstiprināts par jauno Kubas prezidentu.